RAUNAS PILSDRUPAS
 
Vēstures avotos Raunas pils vārds pirmo reizi atrodams 1381.gadā, taču vēsturnieki atzīst, ka pils celta jau pirms šī laika. 18.gs.literatūrā minēts, ka pils celta 1262.gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma un bijusi viens no svarīgākajiem arhibīskapijas centriem, turpretī 16.gs. sacerētā Raunas epigrammā celšana piedēvēta arhibīskapam Johanam I, kurš valdījis no 1273.-1284.gadam.
 
Pils galvenā celtne ir taisnstūraina un aizņem 47,40m x 35,49m lielu teritoriju, kā vidū atrodas kādreiz apdzīvots iekšpagalms. Pils ir deviņas reizes ir postīta no krievu, poļu, zviedru un vāciešu karapulkiem. Raunas pilsdrupas ir vienas no labāk saglabājušajām pilsdrupām valstī un šobrīd notiek pilsdrupu ziemeļu daļas konservācija.
 
RAUNAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
 
Raunas baznīca ir būvēta tajā pašā gadā, kad Raunas pils- 1262. pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma. Kopš 16.gs. sākuma te darbojas evaņģēliski luteriskā draudze. Raunas baznīca pārcietusi karus, vairākkārt stipri postīta un pārbūvēta. 18.gs baznīcai tiek celtas piebūves, Pēdējā pārbūve notikusi 1930.gadu beigās. Virs rietumu portāla apskatāms unikāls 13.-14.gs. veidots cilnis „Ādams un Ieva”, virs galvenās ieejas baznīcā- „Kristus pie krusta” (16.gs.).Raunas baznīcā kalpojuši tādi slaveni mācītāji kā Jānis Reiters, Ādams Jende, Pēteris Apkalns u.c.
 
RAUNAS STABURAGS
Straujās Raunas upes labajā krastā apmēram kilometru no centra atrodas 16 m plats un 4,5 metrus augsts savdabīgs ģeoloģisks šūnakmens veidojums- Staburags. Staburagu klāj vairāk kā simts aļģu un sūnu sugu, ko nepieciešams saudzēt, lai saglabātu to pirmatnējo skaistumu, ko radījis ūdens, nostiprinot šūnakmeni, kas radies vairāku tūkstošu gadu laikā.
 
TANĪSA KALNS
 
60 metrus virs jūras un 25 metrus virs Dzirnezera līmeņa Līčupes un Raunas upju satekles „Raunas” labajā krastā paceļas Raunas Tanīsa kalns. Izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots pirms mūsu ēras. Tanīsa kalnā sākotnēji mituši somugru cilmes iedzīvotāji un vēlāk tas kļuvis par seno latgaļu apmetni. No Tanīsa kalna paveras brīnišķīgs skats uz pilsdrupām, baznīcu, Dzirnezeru un dzirnavām, Raunas upi un Līčupi.
 
BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS
 
Piemineklis veidots 20.gs 20.-30.gados un tā autors ir Kārlis Zemdega. Piemineklis ir brīvības simbols un tajā pausta ideja par šķēpa pārvēršanu koklē un cīņas gara apvienošanu ar dziesmu. Pieminekli rotā Baumaņu Kārļa sacerētās lūgsnas- „Dievs, svētī Latviju”.
 
 
VELNALA
Raunas upes kreisajā krastā netālu no Dzirnezera atrodas Velnala. Dabas veidojumā urbjas avotu tērcītes, nepārtraukti drupinādamas balto smilšu alu. Teiku par Velnalas veidošanos varēsiet izlasīt pie alas.
 
 
 
 
SAVVAĻAS ZIRGI
No 2002. gada 11. jūlija šie skaistie dzīvnieki ganās  „Jaun-Ieviņu” pļavās. Savvaļas zirgi, tāpat kā aļņi vai stirnas, ir neatņemama Latvijas dabas sastāvdaļa. 
Savvaļas zirgi, pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas, rada dažāda augstuma veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā savvaļas zirgi veicina dzīvesvietas veidošanos citiem dzīvniekiem, kukaiņiem un gaismas prasīgiem augiem, piemēram, pļavu puķēm un ozoliem.
 
Ziemā īpaši labi saskatāma savvaļas zirgu loma dabas atjaunošanā, kad intensīvi pārtiekot no krūmiem un niedrēm, savvaļas zirgi kavē to pārmērīgu saaugšanu pļavās, tādā veidā nodrošinot no pļavām atkarīgus kukaiņus, putnus un citus dzīvniekus ar tiem nepieciešamo dzīves vidi.
 
Atšķirībā no mājas zirgiem savvaļas zirgi brīvā dabā spēj izdzīvot bez cilvēka palīdzības visu cauru gadu.