Raunas novads

Aktualitātes


87481

Pārgalvis=Bezgalvis
17.08.2018


 

Pārgalvis=Bezgalvis

Traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, arvien pieaug, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) statistikas dati. 2016. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, traumu skaits pieaudzis par 24%, savukārt 2017. gadā – par 45%.  Lai izvairītos no traumām, pirms aktivitātēm būtu jāsniedz skaidra instrukcija par aizsarglīdzekļiem, kas jālieto, kā arī par ieradumu būtu jākļūst sporta inventāra pārbaudei, norāda Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente un Nacionālā rehabilitācijas centa (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.

2017. gadā kopumā reģistrētas 1330 traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, turklāt divas trešdaļas jeb 71% no cietušajiem ir vīrieši. Izteikti vairāk sportisko aktivitāšu laikā traumas gūst gados jauni cilvēki. 76% cietušo ir vecumā no pieciem līdz 17 gadiem. Savukārt, piemēram, vecumā no 18 līdz 29 gadiem tie ir vien 10%.

Smagu un komplicētu NRC “Vaivari” rehabilitācijas etapu šogad iziet ne tikai cilvēki, kuri pārgalvīgi lēkuši uz galvas ūdenī, dzīvi turpinot ar nekustīgām vai mazkustīgām rokām un kājām, ar iekšējo orgānu nefunkcionēšanu un sarežģītām veselības problēmām, bet arī pacienti pēc “vieglākām traumām” − komplicētiem lūzumiem, sasitumiem un nervu bojājumiem, kad prognoze ļauj atgriezties kustībā pēc ilga, sarežģīta, bieži vien sāpīga un mokoša rehabilitācijas procesa.

“Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī, atturēt no līdzdalības sporta un aktivitāšu pasākumos personas, kas lietojušas apreibinošas vielas vai citādi jūtas slikti. Rehabilitācijas speciālistu vārdā aicinu būt apdomīgiem, gan sportojot, gan aktīvi atpūšoties. Vislabākā traumu ārstēšana ir to profilakse un novēršana. Vispirms padomāt un tikai tad darīt!”

Mugurkauls ir nozīmīga skeleta sastāvdaļa ar sarežģītu uzbūvi, tā traumas ir smagas un komplicētas, kas var novest pie ķermeņa paralīzes. Vasarā viens no biežākajiem mugurkaula kakla daļas traumas iemesliem ir lēkšana uz galvas ūdenī. Lai arī sabiedrības uzmanība tiek regulāri pievērsta šai bīstamajai izklaidei, cietušo skaits, kuri pēc pārgalvīga lēciena uz galvas kādā ūdenstilpnē nonāk ratiņkrēslā, būtiski nesamazinās, norāda traumatologs, ortopēds un mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks.

Ikvienam ir jāatceras – ja lēciens uz galvas ūdenī būs, tad risks pastāv! Lēciena laikā iespējams gūt arī smagu galvas traumu, kas savukārt noved pie samaņas zuduma. Lielākoties cilvēki, kuri pēc lēciena kādā ūdenstilpnē guvuši galvas vai kakla traumas, zaudē samaņu jeb spēju kustēties. Cilvēks nespēj pakustināt ķermeni un izkļūt no ūdens – viņš nosmok, un nereti situācija noved pie letāla iznākuma.

“Ja kāds cilvēks guvis traumu, lecot uz galvas ūdenī, apkārtējiem vispirms rūpīgi jānovērtē situācija. Ja trauma ir notikusi, cilvēks pats saviem spēkiem izkļuvis no ūdens un staigā it kā normāli, bet kaut kas tomēr sāp, pie ārsta tomēr ir jādodas. It sevišķi galvas traumu gadījumā var pakāpeniski attīstīties saasiņojumi, stāvoklis var pasliktināties ar katru stundu,” stāsta traumatologs, norādot, ka, laicīgi nedodoties pie ārsta, sekas var būt letālas.

Savukārt, ja cietušais nespēj pats izkļūt no ūdens, apkārtējiem tas laicīgi jāpamana un jāpalīdz. Šajā situācijā ļoti būtiski no ūdens izkļūt pēc iespējas ātrāk. Cilvēks ir jānogulda uz stabilas virsmas, lai ķermenis tiek atslogots un nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība.

Lai pievērstu uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsācis sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvis=Bezgalvis”.

Ilze Arāja
Komunikācijas nodaļas vadītāja, Slimību profilakses un kontroles centrs
tālr. 67387667; 29487552; prese@spkc.gov.lv
 
 
 



      Atpakaļ